Aiga Ārste-Avotiņa: spēcīga programma vēl negarantē spēcīgu vadību
Amrop vadošā partnere Baltijas valstīs un Ukrainā Aiga Ārste-Avotiņa vadīja Ekonomistu apvienības ekspertu komandu, kas pirms 15. Saeimas vēlēšanām izvērtēja partiju izvirzītos līderus un potenciālās ekonomikas vadības komandas. Pētījums izgaismoja ne tikai kandidātu stiprās puses un attīstāmās jomas, bet arī jautājumus par līderības kvalitāti, komandu veidošanu un Latvijas spēju sagatavot nākamo vadītāju paaudzi.
Ekonomistu apvienība politisko partiju piedāvājumu pirms Saeimas vēlēšanām vērtēja jau desmito reizi. Šīgada pētījumā līdztekus partiju ekonomiskajām programmām un atbildēm uz Latvijas tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem eksperti analizēja arī partiju izvirzītos Ministru prezidenta, ekonomikas ministra un finanšu ministra amata kandidātus, kā arī potenciālo ekonomikas vadības komandu kopējo kapacitāti.
Ārstes-Avotiņas vadītajā līderu vērtēšanas komandā strādāja arī Sandra Liepiņa, Jānis Karlsbergs, Jānis Platais un Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
“Laba programma pati par sevi vēl negarantē tās īstenošanu. Tam nepieciešami ne tikai profesionāli un rīcībspējīgi līderi, bet arī savstarpēji papildinoša vadības komanda. Savukārt pat ļoti spēcīga komanda nevar sasniegt rezultātu, ja tai nav skaidra, pārdomāta un īstenojama plāna,” uzsver Ārste-Avotiņa.
Pieredze, kuru iespējams pierādīt
Lai nodrošinātu strukturētu un salīdzināmu pieeju, kandidāti tika analizēti pēc sešiem kritērijiem: profesionālās attīstības, pieredzes dažādos sektoros, starptautiskās pieredzes, spējas pieņemt nepopulārus lēmumus un noteikt prioritātes, stratēģiskā redzējuma un reputācijas.
Vērtējumā tika izmantota tikai publiski pieejama un pārbaudāma informācija. Eksperti analizēja kandidātu izglītību, profesionālo pilnveidi un vadības pieredzi valsts pārvaldē, privātajā sektorā, pašvaldībās, nevalstiskajās un starptautiskajās organizācijās. Īpaša uzmanība tika pievērsta pierādāmiem piemēriem, kuros kandidāti uzņēmušies atbildību par sarežģītiem lēmumiem, īstenojuši ilgtermiņa redzējumu un pārvaldījuši reputācijas riskus.
“Vērtējot līderus, ir svarīgi nošķirt ieceres no pierādāmas rīcības. Mēs izvērtējām ne tikai kandidāta publiski solīto, bet arī situācijas, kurās viņš jau ir pieņēmis lēmumus, uzņēmies atbildību un panācis konkrētu rezultātu,” skaidro Aiga.
Vienlaikus viņa norāda, ka pētījuma rezultāti nav interpretējami kā absolūts kandidātu nākotnes potenciāla reitings.
“Šis galvenokārt ir līdzšinējās pieredzes un pašreizējās gatavības novērtējums. Cilvēkiem ar ilgāku profesionālo karjeru ir bijis vairāk iespēju vadīt organizācijas, pārstāvēt Latviju starptautiski vai pieņemt valstiski nozīmīgus lēmumus. Jaunāka kandidāta zemāks vērtējums tādēļ ne vienmēr nozīmē vājāku potenciālu.”
Spēja pieņemt sarežģītus lēmumus
Viena no būtiskākajām pētījuma atziņām saistīta ar kandidātu gatavību pieņemt nepopulārus lēmumus. Tikai aptuveni 13% analizēto līderu pietuvojās augstākajam vērtējuma līmenim šajā kategorijā.
Daudzi kandidāti ir kompetenti eksperti, nozaru profesionāļi vai pieredzējuši politiķi, tomēr salīdzinoši nelielai daļai ir bijusi iespēja uzņemties atbildību par lēmumiem, kuru sekas skar valsts attīstību kopumā.
“Līderība visprecīzāk atklājas brīdī, kad jāpieņem sarežģīts lēmums bez garantijas, ka tas tiks uzreiz saprasts vai atbalstīts. Šādā situācijā nepieciešama ne tikai profesionāla kompetence, bet arī drosme noteikt prioritātes, uzņemties politisko un reputācijas risku un konsekventi virzīt lēmumu uz rezultātu,” saka Aiga.
Līdzīga aina vērojama stratēģiskā redzējuma vērtējumā. Daudzi kandidāti spēj formulēt attīstības mērķus, bet vērā ņemami mazāk ir tādu, kuri tos sasaista ar konkrētiem ieviešanas mehānismiem, finansējumu, termiņiem un izmērāmiem rezultātiem.
Latvijai mērķtiecīgāk jāattīsta nākamā līderu paaudze
Ekspertu vērtējums atklāja vēl kādu būtisku tendenci: politisko partiju kandidātu vidū dominē cilvēki vecumā virs 50 gadiem. Tas nodrošina pieredzi, institucionālo atmiņu un valsts pārvaldes procesu pārzināšanu, tomēr vienlaikus rada jautājumu par līderības pēctecību.
No executive search partneres perspektīvas bieži redzu, ka organizācijas, kas ilgtermiņā attīstās visveiksmīgāk, ne vienmēr izvēlas vispieredzējušāko vai visilgāk amatā bijušo kandidātu. Biznesa vidē arvien biežāk tiek meklēti līderi, kuri spēj paskatīties uz izaicinājumiem ar svaigu skatienu, apšaubīt ierastās pieejas un ieviest pārmaiņas laikā, kad vide strauji mainās. Tas pats attiecas arī uz politiku.
Latvijas politikai ir nepieciešams veselīgs līdzsvars starp pieredzi un jaunu enerģiju. Līdzīgi kā uzņēmumu valdēs un vadības komandās, arī politiskajā vidē "jaunas asinis" piedāvā spēju saskatīt iespējas tur, kur iepriekš tika redzēti tikai ierobežojumi. Bieži vien tieši līderi, kuri vēl nav kļuvuši par sistēmas daļu, spēj piedāvāt drosmīgākos un sabiedrībai vērtīgākos risinājumus.
Mūsdienu pasaulē arvien svarīgāka kļūst spēja mācīties, pielāgoties un virzīt pārmaiņas. Tādēļ gan biznesā, gan politikā svarīgākais jautājums nav "kurš ir pieredzējušākais kandidāts?", bet gan "kurš ir piemērotākais nākamajam attīstības posmam?".
“Pieredze ir ļoti būtiska, taču nevienā organizācijā līderības pēctecība neveidojas pati no sevis. Talantīgi cilvēki ir savlaicīgi jāidentificē, viņiem jādod iespēja uzņemties arvien lielāku atbildību un jāveido vide, kurā viņi var attīstīties par nākamā līmeņa vadītājiem. Tas attiecas arī uz politiskajām partijām un valsts pārvaldi,” norāda Aiga.
Vienlaikus sabiedrībā saglabājas pretrunīga attieksme pret politiķu profesionalizāciju. No politiķiem tiek gaidīta augsta kompetence, stratēģiska domāšana un spēja atbildīgi pārvaldīt miljardiem eiro lielus budžetus, tomēr politiķa darbs bieži tiek uztverts vairāk kā sabiedriska misija, nevis profesionāla karjera. Tas var mazināt politikas spēju piesaistīt spēcīgus profesionāļus no privātā sektora, akadēmiskās vides un starptautiskām organizācijām.
Nākotnes līderim būs nepieciešama daudzveidīga pieredze
Latvijas nākotnes izaicinājumi būs saistīti ne tikai ar tradicionālo valsts pārvaldi, bet arī ar produktivitātes celšanu, tehnoloģiju un inovāciju attīstību, investīciju piesaisti, enerģētikas transformāciju un starptautisko konkurētspēju.
Nākamās desmitgades valsts līderiem būs vajadzīga pieredze, kas sniedzas pāri vienai nozarei un vienam darbības veidam. Tāpēc politiskajiem spēkiem būtu jāstiprina savas komandas ar cilvēkiem, kuri pārzina uzņēmējdarbību un kapitāla pārvaldību, ir strādājuši starptautiskā vidē, izprot tehnoloģijas un inovācijas un spēj vadīt pārmaiņas. Tikpat svarīga būs drosme īstenot reformas un pieņemt nepopulārus lēmumus, kā arī spēja pārvērst ilgtermiņa redzējumu konkrētos rezultātos.
“Nākamās desmitgades līderības priekšrocība būs nevis viena izcila kompetence, bet gan dažādu pieredžu kombinācija. Latvijai būs vajadzīgi cilvēki, kuri saprot gan publisko pārvaldi, gan uzņēmējdarbību un starptautisko vidi, spēj formulēt ilgtermiņa redzējumu un – pats svarīgākais – pārvērst to konkrētā rīcībā,” secina Aiga Ārste-Avotiņa.
Ekonomistu apvienības veiktais pētījums atgādina, ka kvalitatīva valsts vadība sākas ne tikai ar idejām un programmām, bet arī ar rūpīgu līderu izvēli, savstarpēji papildinošu komandu veidošanu un mērķtiecīgu nākotnes vadītāju attīstīšanu.